English 
VIII Latvijas stāstnieku konferences “Identitātes dinamika starp es un mēs: stāsts kā sociālās iesaistes rīks”
Šogad aprit 20 gadu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas uzsver, ka ne tikai lietas un vietas, ko varam redzēt un aptaustīt, ir vērtīgas un saglabājamas, bet arī tas, ko varam piedzīvot ikdienā – dziesmas, stāsti, tradīcijas, svētku svinēšana, valoda – ir nozīmīga kultūras mantojuma daļa; tas ir nemateriālais jeb dzīvais kultūras mantojums.
Nemateriālo mantojumu iedzīvina kopiena, kas to praktizē un nodod tālāk, tādēļ VIII Latvijas stāstnieku konferences “Identitātes dinamika starp es un mēs: stāsts kā sociālās iesaistes rīks” mērķis ir rosināt līdzdalību savas kultūrtelpas apzināšanā un bagātināšanā, veicinot kopienas locekļu dialogu – kā rīku izmantojot stāstu.
Foto no meistardarbs.lv
Cilvēka vārds ir ļoti spēcīga identitātes zīme, kas atspoguļo kopienas un kultūrtelpas priekšstatus par veiksmi, labu dzīvi, jo “vārda došana” ir pirmais mūža gods, un tā rituālā norise ir saistīta ar jaundzimušā uzņemšanu dzimtā un labas dzīves vēlējumiem krustabu rituālā, kā arī ar vēlmi dot tādu vārdu, kas sargā tā valkātāju. Izvēlētais fokuss – vārda un uzvārda stāsti uzrunā katru dalībnieku personiski, jo katram mums ir gan vārds, gan uzvārds, bet vai katram no mums par to ir stāsts? Stāsts var būt mantots no vecākiem kā vēsts, kāpēc tieši šāds vārds dots bērnam, savukārt uzvārda stāsts ir stāsts par piederību dzimtai. Vārda stāstos varam saklausīt gan ļoti senus, arhetipiskus motīvus, kad bērns nosaukts debesu ķermeņu, gaismas parādību vai dievību vārdā, varam ieraudzīt noturīgas dzimtu tradīcijas, kad jaundzimušajiem dod vecvecāku vārdus, bet tikpat lielā mērā varam vērot noteiktā kultūras areālā populāru un ietekmīgu sabiedrisku darbinieku, slavenu aktieru, sportistu, grāmatu vai filmu varoņu ietekmi uz vārda izvēli. Tāpēc vārdu, uzvārdu, dzimtu stāsti ir lieliska iespēja veicināt stāstīšanas tradīciju uzturēšanu un tālāknodošanu, tādējādi saglabājot ne tikai stāstītprasmi kā kultūras mantojuma daļu, bet arī veicinot vietējās kopienas saliedētību, savstarpēju dialogu un uzticēšanos.
Saglabājot stāstus par vārda došanas motivāciju katram individuāli, mēs gūstam priekšstatu par kopienas vērtībām un to izmaiņām laika gaitā, gūstam priekšstatu par atšķirīgām pieejām dažādu etnisko kultūru kontekstā un vienojošo šajās atšķirībās. Stāstu dokumentēšana ir veids, kā salīdzinoši neliela cilvēku skaita individuālos stāstus padarīt pieejamus plašākai sabiedrībai, kā arī saglabāt tos nākamajām paaudzēm. Stāstu pieejamība vienotā kolekcijā nodrošina ne tikai to saglabāšanu, bet var kalpot par rosinātāju citiem izstāstīt arī savu stāstu, tādējādi veicinot stāstīšanas tradīciju.
Uz konferenci aicināti stāstnieki un stāstu pasākumu rīkotāji, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla „Stāstu bibliotēkas” dalībnieki, pašvaldību kultūras darbinieki, kultūras sociologi un menedžeri, sabiedrības pētnieki, kultūras vēstnieki un NVO pārstāvji, Latvijas stāstnieku festivālu organizatori un iesaistītie partneri, folkloras kopu vadītāji un skolotāji, kā arī ikviens, kurš ieinteresēts stāstnieku aktivitātēs, stāstniecības tradīciju attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
VIII Latvijas stāstnieku konference "Identitātes dinamika starp es un mēs: stāsts kā sociālās iesaistes rīks" notiks 2023. gada 14. decembrī Latvijas Okupācijas muzejā, Rīga, Latviešu strēlnieku laukums 1.
Programma pieejama te.
Tekstu sagatavoja UNESCO LNK.
VII Latvijas stāstnieku konferenci “Pilsēta un sēta”
Konferences dalībnieki
Stāstnieki un stāstniecības kustības atbalstītāji aicināti piektdien, 2022. gada 9. decembrī, tiešsaistē vērot VII Latvijas stāstnieku konferenci “Pilsēta un sēta”. Konferenci organizē Latvijas stāstnieku asociācija un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ar Latvijas Nacionālā kultūras centra un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu.
Turpinot sarunu par stāstiem, identitātes veidošanos, piederības sajūtas apzināšanu un lielo un mazo kopienu attiecībām, konferencei šogad izvēlēts temats “Pilsēta un sēta”. Tas tapa dialogā ar folkloras pētniekiem, kas pēta stāstus dažādās cilvēku apdzīvotās vidēs – pilsētas centrā un apkaimēs, lielpilsētās un mazpilsētās, ciematos un viensētās.
Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, meklējot atbildes uz tādiem jautājumiem: kā pētnieki vāc un pēta pilsētas stāstus un kā rīkot stāstīšanas pasākumus mazās un lielās pilsētās, lai iemūžinātu pilsētas savdabību stāstos?
Stāstos par vietas identitāti dalīsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Dace Bula un Guntis Pakalns. Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Daina Teters palūkosies uz pilsētu no semiotikas skatupunkta. Savukārt radošo darbnīcu veltītu stāstu stāstīšanai digitālajā vidē vadīs komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve.
Uz konferenci īpaši aicināti stāstnieki un stāstu pasākumu rīkotāji, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla „Stāstu bibliotēkas” dalībnieki, pašvaldību kultūras darbinieki, kultūras sociologi un menedžeri, sabiedrības pētnieki, kultūras vēstnieki un NVO pārstāvji, Latvijas stāstnieku festivālu organizatori un iesaistītie partneri, folkloras kopu vadītāji un skolotāji, kā arī ikviens, kurš ieinteresēts stāstnieku aktivitātēs, stāstniecības tradīciju attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
Konferenci varēs vērot tiešsaistē Latvijas Pašvaldību savienības vietnē: https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/tiesraide/853-9-decembri-plkst-1030-vii-latvijas-stastnieku-konference-pilseta-un-seta.
VI Latvijas stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām"
2021. gada 9. decembrī norisināsies VI Latvijas Stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām". VI Latvijas stāstnieku konference pievērsīsies vērtībām, to pārmantošanas un apliecināšanas aktualitātēm, labas, pilnvērtīgas un ērtas dzīves priekšstatiem, īpaši pievēršoties ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos noteiktajam – veicināt labklājību, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai. Savukārt vienu dienu agrāk, 8. decembrī, tiešsaistē varēs pievienoties stāstu vakaram un brīvajam mikrofonam "Lai bij’ dzīve, kam bij’ dzīve", kura saturu un stāstniekus izvēlēsies dalībnieki, reģistrējoties konferencei. Uzklausīsim arī kādu pavisam īpašu stāstu par Rēzeknes rozi.
Konferences ieskandināšanas vakars Facebook.
Kā arī 9. decembrī konferencē ar savu stāstu par to, kā teicējs tiek meklēts pilsētā piedalīsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Gatis Ozoliņš. Viņa uzmanības fokusā pilsētas naratīvi un LZP projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) prakse.
Konferences videoieraksts 1. daļa
Konferences videoieraksts 2. daļa
Info no lulfmi.lv
V Latvijas stāstnieku konference “Augt - tas nozīmē dzīvot: mēs starp dabisko, mantoto un citādo”
2020. gada 10. decembrī, tiešsaistē notiks V Latvijas stāstnieku konference “Augt – tas nozīmē dzīvot: mēs starp dabisko, mantoto un citādo”. Konferencē šogad tiks pievērsta uzmanība cilvēka attiecībām ar dabu, dzīvojot 21. gadsimtā. Aicināti pievienoties visi stāstnieki un stāstniecības kustības atbalstītāji.
Atzīmējot Starptautisko augu aizsardzības gadu, konderencē tiks izcelta tēma par identitātes veidošanos, piederības sajūtas stiprināšanu, savstarpējām attiecībām ar vietām, lietām un cilvēkiem, sadarbību kopienas ietvaros un ārpus tās.
Konferences pirmajā daļā ar stāstījumu par “Zemi un pasauli kā garīgām vērtībām” dalīsies Filozofijas un socioloģijas institūta direktore profesore Maija Kūle, bet par tēmu “Es kā ūdeņu daļa – mūsu ūdens ceļš” – hidrobiologi Andris un Loreta Urtāni.
Savukārt konferences otrajā daļā tiks rosināta diskusija par cilvēka saskari ar apkārtējo vidi, mijiedarbību ar dabu un līdzcilvēkiem, aicinot domāt par augšanu un pieaugšanu, izaugsmi un uzplaukumu, iesakņošanos un sakņu apzināšanu, vienlaikus pievēršot uzmanību šo procesu atspoguļojumam stāstos, kā arī stāstniecības tradīcijas tālāknodošanai paaudžu mijiedarbībā. Ar savu pieredzi dalīsies Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna, Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane, Preiļu Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Vilhelmīne Jakimova, Valmieras integrētās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Agita Lapsa un nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere.
Konferences tiešsaistes ieraksts pieejams te.
IV Latvijas stāstnieku konference „Kaimiņu, nāburgu, sābru būšana”
UNESCO LNK ģenerāldirektore Baiba Moļņika atklāj IV Latvijas stāstnieku konferenci
IV Latvijas stāstnieku konference „Kaimiņu, nāburgu, sābru būšana” notiks 2019. gada 6. decembrī Latvijas Universitātes Lībiešu institūtā, Kronvalda bulvārī 4.
Pasākuma laikā tālāku kaimiņu attiecību izpētei dažādu žanru stāstos, turpinās tēmu par identitātes veidošanos, piederības sajūtas stiprināšanu, savstarpējām attiecībām un sadarbību kopienas ietvaros un ārpus tās. Tie ir stāsti par līdzīgo un atšķirīgo, robežām un to pārkāpšanu, savstarpēju sadarbību, ietekmēšanu un ietekmēšanos, dažādu kultūrtelpu līdzāspastāvēšanu un mijiedarbību.
Konferencē uzstāsies norvēģu un sāmu dzejniece, stāstniece un dramaturģe Rawdna Carita Eira un stāstīs par sāmu kultūras īpatnībām lekcijā “Goahtoeanan – Mana dzimtā zeme. Sāmu stāsti”. Māksliniece ir uzaugusi Brēneijsundā, Norvēģijas ziemeļos un strādājusi gan par ziemeļbriežu ganu, gan menedžeri un dramaturģi Sāmu Nacionālajā teātrī Beaivváša. Viņa raksta dziesmu tekstus savām dziesmām, bet 2011. gadā Eira izdeva divvalodīgu dzejas grāmatu ruohta muzetbeallji ruohta/løp svartøre løp sāmu un norvēģu valodās, kas 2012. gadā tika nominēta Ziemeļvalstu padomes literatūras balvai.
Vairāk par norisēm lasiet te.
III Latvijas stāstnieku konference „Stāsti par vietām, lietām un cilvēkiem”
Pulcējot pussimtu stāstnieku un stāstniecības kustības atbalstītāju, Rīgā, Latvijas Universitātes bibliotēkā 2018. gada 22. novembrī norisinājās 3. Latvijas Stāstnieku konference. Šoreiz konferences mērķis bija stiprināt stāstniecības tradīcijas, īpaši pievēršoties vietai kā kultūrtelpas būtiskai komponentei, kuras vērtība tiek apzināta, izcelta un tālāk nodota, stāstot stāstus no dažādiem skatupunktiem.
Konferences īpašā viešņa, kura dalījās savā pieredzē par stāstniecības tradīciju iedzīvināšanu, bija stāstniece no Zviedrijas Mega Nomgorda (Meg Nömgård). Viņa vada stāstnieku sadarbības tīklu "Leģendu zeme" Krūnuberjas (Kronobergs) reģionā Zviedrijas dienvidos, un šī stāstnieku tīkla darbība patlaban ir nominēta iekļaušanai UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labo prakšu reģistrā. Savas viesošanās laikā Latvijā stāstniece apmeklēja Jelgavas pilsētas bibliotēku, Jelgavas Amatu vidusskolu, Pilsrundāles bibliotēku, Latvijas Kultūras akadēmiju, kā arī piedalījās stāstu vakarā Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā.
Vairāk par konferences norisēm lasiet te.
Pēc konferences, 2019. gada 23. aprīlī, notika elektroniskā rakstu krājuma „Vietu, lietu un cilvēku stāsti” atklāšanas svētki. Jaunās publikācijas mērķis ir veicināt stāstniecības tradīciju atpazīstamību Latvijā un stiprināt to lomu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un kultūrtelpas bagātināšanā.
Krājumu veido III Latvijas stāstnieku konferences „Stāsti par vietām, lietām un cilvēkiem” nolasītie ziņojumi, kuri pārtapuši rakstos. Rakstos apkopota Latvijas stāstnieku, naratīvu un stāstniecības procesu pētnieku pieredze, analizējot stāstniecības lomu individuālo prasmju izkopšanā un kopienu attīstībā. Izdevumā arī sniegti ieteikumi stāstniekiem un stāstu pasākumu rīkotājiem, kā veidot veiksmīgu sadarbību ar kopienu un stiprināt turpmāku tradīciju attīstību Latvijas kultūrtelpā. Krājumā iekļauta arī Zviedrijas pieredze sava teiku mantojuma iedzīvināšanā vietējā kopienā un plašākā pasaulē.
Rakstu krājums brīvpieejā lasāms ŠEIT
“Tapusī publikācija ir refleksijas par stāstiem un stāstniekiem. Tā aicina no vairākiem skatu punktiem palūkoties uz vietu, lietu un cilvēku attiecībām, to atspoguļojumu stāstos un pašam kļūt par stāstnieka ceļa gājēju ar saviem stāstiem. Lai prieks pašam un apkārtējā kultūrtelpa bagāta ar visdažādākajām valodas izpausmēm, kas rosina pašizteiksmi un jaunu radošuma lauku atklāšanu,” norāda Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle un krājuma sastādītāja Māra Mellēna.
II Latvijas stāstnieku konference
"Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas"
2017. gada 5. decembrī plkst. 11:00 –16:30 Latvijas Universitātes bibliotēkas konferenču zālē (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) norisināsies II Latvijas stāstnieku konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas", ko rīko Latvijas stāstnieku apvienība un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Konferencē ar referātu "Stāstīšanas kolektīvā iedaba" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.
Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī veidot kopīgu platformu diskusijai par apzinātas stāstniecības tradīcijas attīstībai veltītas stratēģijas pilnveidi.
Konferences programma un tuvāka informācija pieejama šeit.
Fotogrāfijas pieejamas te.
Info no lulfmi.lv mājas lapas
“Stāstniecības tradīciju pārmantošana un uzturēšana 21. gadsimtā”
2016. gada 25. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika pirmā stāstniecībai veltītā konference „Stāstniecības tradīciju pārmantošana un uzturēšana 21. gadsimtā”.
Konferenci ar uzrunu atklāja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece Agra Bērziņa un Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.
Pirmo konferences daļu „Sāstījums, stāstniecība, mēs un 21. gadsimta konteksti” vadīja Baiba Krogzeme-Mosgorda, Latvijas Universitātes LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece. Ar priekšlasījumiem šajā daļā uzstājās Latvijas Universitātes LFMI pētnieks Jānis Ozoliņš, Latvijas Universitātes LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki Aldis Pūtelis un Guntis Pakalns.
Otrā konferences daļa bija veltīta starptautiskai pieredzei, ko šoreiz sniedza eksperti un stāstnieki no Igaunijas un Vācijas. Igaunijas folkloras krātuves vadītājs un pētnieks Risto Jarvs (Risto Järv) stāstīja par Setu stāstniekiem 21. gadsimtā un īstenoto pasaku projektu.
Igauņu stāstniece Pireta Pēra (Piret Päär) uzstājās ar priekšlasījumu „Stāstniecība Igaunijā – 25 gadu pieredze”.
Pētnieks un praktiķis Markuss Nau (Markus Nau) no Vācijas stāstīja par stāstniecības būtisko un pozitīvo ietekmi uz bērniem un jauniešiem, kas cietuši no vardarbības.
Konferences 3 daļa bija veltīta tēmai „Bērni, jaunieši, stāstīšanas tradīciju pārmantošana: ikdienas kultūra, formālā un neformālā izglītība”, ko vadīja UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” koordinatore Evija Maļkeviča. Tajā ar priekšlasījumu „Stāstniecības tradīcijas bērnu un jauniešu nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmā „Pulkā eimu, pulkā teku”” uzstājās Tradicionālās kultūras biedrības „Aprika” vadītāja Māra Mellēna, ar priekšlasījumu „Bērni – folkloras teicēji „Pulkā eimu, pulkā teku” stāstnieku konkursos” – Latvijas Universitātes LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Baiba Krogzeme-Mosgorda un ar priekšlasījumu „Stāstniecības loma bērna valodas un sociālo prasmju attīstībā” – Rīgas 47. vidusskolas pedagoģe Iveta Irbe.
Noslēguma daļu „Stāstniecība un mūžizglītība – kopienas kultūrtelpas bagātināšana” vadīja Māra Mellēna. Šajā daļā ar priekšlasījumu „No iniciatīvas līdz kopienai – UNESCO LNK tīkls „Stāstu bibliotēkas”” uzstājās UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” koordinatore Evija Maļkeviča, kam sekoja reģionālo stāstnieku festivālu organizatoru uzstāšanās. Preiļu galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja un Latgales stāstnieku festivāla „Omotu stuosti” organizatore Vilhelmīne Jakimova sniedza ieskatu festivāla nozīmībā vietējā mērogā. Par Vidzemes stāstnieku festivāla „Stāsti krēslā” unikalitāti stāstīja viena no festivāla organizatorēm Agita Lapsa, savukārt par starptautisko sadarbību šī festivāla ietvaros – Vidzemes kultūras un mākslas biedrības „Haritas” vadītāja un festivāla organizatore Solveiga Boicova. Par Zemgales stāstnieku festivāla „Gāž podus Rundālē” attīstību stāstīja festivāla organizatore un Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane, ar ieskatu Kurzemes stāstnieku festivālā „Ziv’zup” uzstājās Kurzemes kultūras mantojuma centra „Kūrava” vadītāja un festivāla organizatore Ina Celitāne.
Konferences noslēgumā, Latviešu folkloras krātuves telpās, tika diskutēts par Latvijas Stāstnieku asociāciju un tās turpmākajām funkcijām stāstniecības tradīciju attīstībā Latvijā, kā arī sadarbībai starptautiskā mērogā.
Konference noslēdzās ar Markusa Nau meistarklasi par stāstu stāstīšanu sociālajā darbā.
Konferencē piedalījās ap 60 dalībnieku no visas Latvijas – dažādu nozaru pētnieki, eksperti, kas nodarbojas ar stāstījumu pētniecību, stāstnieki, jauno stāstnieku pedagogi, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla „Stāstu bibliotēkas” dalībnieki, Latvijas stāstnieku festivālu organizatori, stāstnieku festivālos iesaistītie partneri, stāstniecības interesenti, latviešu valodas un folkloras skolotāji, pirmsskolas izglītības iestāžu audzinātāji, bibliotekāri, kā arī citi stāstnieku aktivitātēs ieinteresētie dalībnieki.
Konferenci rīkoja Tradicionālās kultūras biedrība „Aprika” un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latviešu folkloras krātuvi, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru, to atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Ieskats priekšlasījumos un prezentācijās.
Ļoti interesanta RGB speciālistes Ingunas Strangas esence no konferences.