VIII Latvijas stāstnieku konference

Šogad aprit 20 gadu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas uzsver, ka ne tikai lietas un vietas, ko varam redzēt un aptaustīt, ir vērtīgas un saglabājamas, bet arī tas, ko varam piedzīvot ikdienā – dziesmas, stāsti, tradīcijas, svētku svinēšana, valoda – ir nozīmīga kultūras mantojuma daļa; tas ir nemateriālais jeb dzīvais kultūras mantojums.

Nemateriālo mantojumu iedzīvina kopiena, kas to praktizē un nodod tālāk, tādēļ VIII Latvijas stāstnieku konferences “Identitātes dinamika starp es un mēs: stāsts kā sociālās iesaistes rīks” mērķis ir rosināt līdzdalību savas kultūrtelpas apzināšanā un bagātināšanā, veicinot kopienas locekļu dialogu – kā rīku izmantojot stāstu. 

uzvardi

Foto no meistardarbs.lv

Cilvēka vārds ir ļoti spēcīga identitātes zīme, kas atspoguļo kopienas un kultūrtelpas priekšstatus par veiksmi, labu dzīvi, jo “vārda došana” ir pirmais mūža gods, un tā rituālā norise ir saistīta ar jaundzimušā uzņemšanu dzimtā un labas dzīves vēlējumiem krustabu rituālā, kā arī ar vēlmi dot tādu vārdu, kas sargā tā valkātāju. Izvēlētais fokuss – vārda un uzvārda stāsti uzrunā katru dalībnieku personiski, jo katram mums ir gan vārds, gan uzvārds, bet vai katram no mums par to ir stāsts? Stāsts var būt mantots no vecākiem kā vēsts, kāpēc tieši šāds vārds dots bērnam, savukārt uzvārda stāsts ir stāsts par piederību dzimtai. Vārda stāstos varam saklausīt gan ļoti senus, arhetipiskus motīvus, kad bērns nosaukts debesu ķermeņu, gaismas parādību vai dievību vārdā, varam ieraudzīt noturīgas dzimtu tradīcijas, kad jaundzimušajiem dod vecvecāku vārdus, bet tikpat lielā mērā varam vērot noteiktā kultūras areālā populāru un ietekmīgu sabiedrisku darbinieku, slavenu aktieru, sportistu, grāmatu vai filmu varoņu ietekmi uz vārda izvēli. Tāpēc vārdu, uzvārdu, dzimtu stāsti ir lieliska iespēja veicināt stāstīšanas tradīciju uzturēšanu un tālāknodošanu, tādējādi saglabājot ne tikai stāstītprasmi kā kultūras mantojuma daļu, bet arī veicinot vietējās kopienas saliedētību, savstarpēju dialogu un uzticēšanos.

Saglabājot stāstus par vārda došanas motivāciju katram individuāli, mēs gūstam priekšstatu par kopienas vērtībām un to izmaiņām laika gaitā, gūstam priekšstatu par atšķirīgām pieejām dažādu etnisko kultūru kontekstā un vienojošo šajās atšķirībās. Stāstu dokumentēšana ir veids, kā salīdzinoši neliela cilvēku skaita individuālos stāstus padarīt pieejamus plašākai sabiedrībai, kā arī saglabāt tos nākamajām paaudzēm. Stāstu pieejamība vienotā kolekcijā nodrošina ne tikai to saglabāšanu, bet var kalpot par rosinātāju citiem izstāstīt arī savu stāstu, tādējādi veicinot stāstīšanas tradīciju.

Uz konferenci aicināti stāstnieki un stāstu pasākumu rīkotāji, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla „Stāstu bibliotēkas” dalībnieki, pašvaldību kultūras darbinieki, kultūras sociologi un menedžeri, sabiedrības pētnieki, kultūras vēstnieki un NVO pārstāvji, Latvijas stāstnieku festivālu organizatori un iesaistītie partneri, folkloras kopu vadītāji un skolotāji, kā arī ikviens, kurš ieinteresēts stāstnieku aktivitātēs, stāstniecības tradīciju attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.

VIII Latvijas stāstnieku konference "Identitātes dinamika starp es un mēs: stāsts kā sociālās iesaistes rīks" notiks  2023. gada 14. decembrī  Latvijas Okupācijas muzejā, Rīga, Latviešu strēlnieku laukums 1.

Programma pieejama te.

Tekstu sagatavoja UNESCO LNK.

VIII Latgales stāstnieku festivāls Augšdaugavas novadā

 

ev 00001 scaled 1236x0 c

4.- 5. augustā Augšdaugavas novada Naujenes un Višķu pagastā notiks VIII Latgales stāstnieku festivāls “Omotu stuosti”.

lielais omotu

Šogad festivāla virstēma ir “Vecticībnieku garīgā un sadzīves kultūra Latvijas kultūras kontekstā”. Tāpēc festivāla atklāšanas pasākums un dienas norises tiks aizvadītas unikālā vietā – Naujenes pagasta Slutišķu sādžā, kurā izvietotas Naujenes Novadpētniecība muzeja “Upānu” sētas un “Slutišķu vecticībnieku sētas” ekspozīcijas. Savukārt festivāla vakarpuses aktivitātes  sāksies ar Daniševkas vecticībnieku lūgšanu nama apmeklējumu Višķu pagastā un Lielo stāstu vakaru Špoģu Mūzikas un mākslas skolā.

stuostu vakars

Festivāla otrās dienas norises notiks Naujenes Novadpētniecības muzejā, iepazīstot vecticībnieku dzīvesstāstus un vietējo kultūrvidi dažādu atmiņas institūciju krājumos.

Festivāla programma pieejama te.

Vairāk par festivālu lasiet Augšdaugavas novada mājas lapā.

 

Ziv zup 2023 aicina

 

Ziv ZUp plakats labots

Ziv zup flajeris labots

Kuldīgā neguļ ne dienu, ne nakti. Domājam, veidojam, un upe plūst...

Stāstniecībai Kuldīgas kultūrtelpā ir nozīmīga vieta, kas ir ilgstošās neatlaidības un sadarbības nopelns. Festivāla  rīkotāja Ina Celitāne aicina stāstniekus uz XVI Kurzemes festivālu "Ziv zup" Kuldīgā.

XVI Kurzemes stāstnieku festivāls “Ziv zup”

Kuldīga, 28. un 29. aprīlis

Tēma: “Koks”

Venta plūst caur Kurzemes mežiem, savienojot teritorijas ar senu kultūras vēsturi. Mežs ir dzīves vide ne tikai augiem, dzīvniekiem, putniem un kukaiņiem, bet arī cilvēkiem – latviešu senči mežā līda līdumus, no koka būvēja sev ēkas. Daudzi sadzīves priekšmeti bija un ir no koka, tāpat mūzikas instrumenti. Kad malkas pagale satiekas sērkociņu, rodas siltums un mājīgums. Ap latviešu mājām kuplo augļu koku dārzi. Tautasdziesmās koki nereti simbolizē cilvēkus un viņu attiecības. Mītiski koki zaro arī latviešu ornamentos.

28. aprīlis, piektdiena

11.00 – 14.00 Domnīca “Stāstniekiem būt” Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centrā (Jelgavas ielā 6), neformālās izglītības klasē. Aicina stāstniecības celmlaužus un visus stāstniecībā ieinteresētos, lai strukturētu jau paveikto un modelētu nākotnes plānus.

15.00 – 15.40 Pusdienas kafejnīcā “Staburadze” Liepājas ielā 8.

16.00 Izstādes “Vulkāns” apmeklējums, Mākslas nams 1905. gada ielā 6.

16.40 – 17.00 Kundu rūķīša ozols jeb brīdis starp tveramo un netveramo. Foto sesija ozolā, ART+ platformā Kuldīgas novada bibliotēkas sētā.

17.15 – 18.45 kafijas tase “Raituma krāsu darbnīcā” (Mālu iela 16A).

18.00 Stāstnieku sarīkojums “Mežābele”  Kalvins piano koncertzālē (Kaļķu iela 16).

20.00 – 23.00 Stāstnieku vakarēšana Ķimales muižā.

29. aprīlis, sestdiena

12.00 – 15.00 “Stāstu kafejnīca” Virspilskunga tiesas nama sētā (Baznīcas iela 34).

Kopš festivāla “Ziv zup” pirmsākumiem stāstnieki ar savu skatuvi piedalās pavasara palu šovā “Lido zivis Kuldīgā”. Šogad tā iecerēta kā stāstu brīvdabas kafejnīca.

15.00 – 16.00 Festivāla izvērtējums (turpat).

Par vēlmi piedalīties festivālā un nakšņošanu informāciju saņemsiet, rakstot festivāla rīkotājai Inai Celitānei uz e-pastu: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. vai 

 zvanot pa tel. 26428513.

Anekdošu virpulis 2023

Bērnu un jauniešu konkursa "Anekdošu virpulis" 2023 fināls notiks 1. aprīlī plkst. 10:00 Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē.
 
anekdotes 2023
 
Esat gatavi anekdošu virpulim?
 
Biblotēkā:
– Atvainojiet, kur var atrast grāmatu “Ideāls bērns”?
– Pasaku nodaļā!
 
Ieeja brīva.

Identitātes ainavas: antroponīmu stāsti

Identitātes ainavas: antroponīmu stāsti

UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” seminārs

2023. gada 20. martā, platformā ZOOM

jjj

Seminārā tīklā iesaistītie bibliotekāri un stāstnieki pulcēsies, lai pārrunātu 2022. gada aktivitātes un nākotnes ieceres, īpaši pievēršoties jaunām idejām, kā izzināt, vākt un vienotā kolekcijā uzglabāt antroponīmu (vārdu un uzvārdu) stāstus. Izvēlētais fokuss – vārda un uzvārda stāsti uzrunā katru dalībnieku personiski, jo katram mums ir gan vārds, gan uzvārds, bet vai katram no mums par to ir stāsts? 

Stāsts var būt mantots no vecākiem kā vēsts, kāpēc tieši šāds vārds dots bērnam, savukārt uzvārda stāsts ir stāsts par piederību dzimtai. Vārda stāstos varam saklausīt gan ļoti senus, arhetipiskus motīvus, kad bērns nosaukts debesu ķermeņu, gaismas parādību vai dievību vārdā, varam ieraudzīt noturīgas dzimtu tradīcijas, kad jaundzimušajiem dod vecvecāku vārdus, bet tikpat lielā mērā varam vērot noteiktā kultūras areālā populāru un ietekmīgu sabiedrisku darbinieku, slavenu aktieru, sportistu vai filmu varoņu ietekmi uz vārda izvēli.  Tāpēc vārdu, uzvārdu, dzimtu stāsti ir lieliska iespēja veicināt stāstīšanas tradīciju uzturēšanu un tālāknodošanu, tādējādi saglabājot ne tikai stāstītprasmi kā kultūras mantojuma daļu, bet arī veicinot vietējās kopienas saliedētību.

Semināra atklāšana sāksies 10:00. 

Semināra īpašais viesis  demogrāfs un uzvārdu pētnieks Dr. hist. Ilmārs Mežs stāstīts par uzvārdiem Latvijā, bet pēc tam gūsim ieskatu LIVIND pilotprojekta "Identitātes ainavas: vārdu un uzvārdu stāsti" aktivitātēs un pieredzē Vidzemē.

Semināru noslēgs "Stāstu bibliotēku" 2022. gada aktivitāšu apskats un aktualitātes šajā gadā.

Semināra_programma.docx.

Laipni aicināts ikviens interesents! Pieteikšanās dalībai līdz 13. martam: https://forms.gle/g93uXru2wrvyGwMA9

 

Pieslēgšanās saite: https://us06web.zoom.us/j/81195134167?pwd=S20wS1F6d2FOSjBlYkdQWXdOdnlsQT09

Passcode: 045151